Jumts ir konstrukcija ēkas augšējā daļā, kas aizsargā pret nokrišņiem un atmosfēras parādībām, kā arī nodrošina ēkas siltumizolāciju. Jumts ir daļa no ēkas aploksnes.
Jumta konstrukcija
Jumta konstrukcija vairumā gadījumu balstās uz ēkas sienām un parasti sastāv no divām daļām:
- Nesošā konstrukcija sastāv no koka spārēm, vai tērauda sijām, vai pārseguma plātnēm, vai monolīta pārsegums. Var ietvert arī siltumizolāciju.
- Jumta ārējais segums, kas nodrošina tiešu aizsardzību pret atmosfēras ietekmi. Var sastāvēt no vairākiem elementiem:
- Atbalsta slāni ir piestiprināts pie nesošā konstrukcija, un to veido latojums, cieta segums vai klona. Var ietvert hidroizolāciju, tvaika barjeru, siltumizolāciju.
- Jumta segums ir tas, ko mēs redzam uz jumta: dakstiņi, gofrētās loksnes, bitumena pārklājums vai jebkuru citu.
- Dažādi elementi un sistēmas ietver jumta logus, vējmalas, karnīzes, sateknes, kores, ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas un citu.
Jumtu veidi
Atkarībā no konstrukcijas lielāko daļu jumtu var iedalīt divos veidos:
- Plakana jumta slīpums ir līdz 3% vai 1-2 grādu. Visbiežāk izmanto komerciālajās ēkās un daudzdzīvokļu mājas, bet izmanto arī privātajā, mazstāvu celtniecībā. Plakanajiem jumtiem nav bēniņu, un var būt ekspluatēti (piemēram, terase) un neekspluatēti.
- Zaļais jumts – daļēji vai pilnībā apstādīts ar augiem, kas tiek stādīti speciālā augsnes maisījumā (substrātā) virs ūdensizturīga jumta slāņa.
- Slīpam jumtam parasti ir vairāk nekā 10% vai 6 grādu slīpums. To plaši izmanto privātajā būvniecībā, vairumā gadījumu tam ir bēniņi un var būt dažāda veida:
- Vienslīpju jumts ir tikai viens slīpums, un to bieži izmanto kā papildu jumtu vai uz palīgēkām, verandām un terasēm.
- Divslīpju jumts ir visizplatītākais klasiskā konstrukcija veids.
- Daudzslīpju jumts ar vairākām slīpēm, kas var būt dažādas formas, izmēra, slīpuma, izvietotas dažādos līmeņos utt.
- Četrslīpju jumts – bez frontoniem, nogāzes nolaižas līdz visām ēkas sienām.
- Mansarda jumts – ar dzīvojamo platību bēniņu vietā.
Foto
